Kārlis Ulmanis – Labais zēns vai Sliktais zēns un citi neatbildēti jautājumi

karlis_ulmanisTikko kā es sāku domāt ka saprotu latviešu psihi,  manā uzmanības centrā uzradās jautājumi, kuriem es nevaru atrast loģisku izskaidrojumu.

  1. Kāpēc Kārlis Ulmanis vēl joprojām ir tik lielā cieņā ?

Es nesaprotu, kāpec cilvēks, kurš rīko valsts apvērsumu, gāžot demokrātiski ievēlētu valdību, padzenot visas politiskās partijas, tai skaitā arī pats savu , likvidē parlamentu , pārņem Valsts un Ministru prezidenta amatu un armiju un, pasludinot sevi par tautas vadoni , joprojām ir tik ļoti populārs tautā . Labi,  es piekrītu-  viņš nenogalināja tūkstošiem cilvēku , bet n viens cits diktators Eiropā divu Pasaules karu periodā neizdarīja kā Ulmanis . Tas nemaz nebija tā, kā izlikàs, ka viņa zvaigzne staroja tik spoži tai laikā, kad notika apvērsums pret Valsti . Pirms apvērsuma 1934 gadā viņa partija bija ieguvusi tikai 12.2% vēlētāju balsu parlamentā. Šajā sakarībā ir tikai divi punkti kuri, varētu tikt pieminēti par šo laika periodu kā nozīmīgi uzlabojumi : izglītības sistēmas attistīšana un liels nacionālais un kultūras pacēlums . Mans personīgais viedoklis, kas tiek balstīts, lasot Latviešu akadēmiķu izdotos rakstus, ir tāds- Ulmanim piemita lieluma mānija.

  1. Kur gan ir pazudusi Latviešu vēlme un motivācija uzsākt jebkuras pārmaiņas?

No 1988 un 1990 gadam Latvieši demonstrēja fantastiski parsteidzošu drosmi un gara spēku, paši saviem spēkiem atbrīvojoties no Padomju okupācijas varas. Pēc paveiktā lielā un sarežģītā darba un neatkarības atgūšanas patreiz izskatās, ka tauta to vien dara, kā čīkst un sūdzās , bet nau gatava darīt neko lietas labā .

Latvieši žēlojas par netaisnīgo nodokļu sistēmu , nokritizē citu tautiešu panākumus , sūdzās par sliktajiem ceļiem, un, galvenokārt,  par augsto korupcijas līmeni valstī. Jā – bet kāpec tad neviens nerunā par  protesta akciju un streiku organizēšanu un kāpec pēdējās parlamenta vēlēšanās piedalījās  tikai 59 % no balsstiesīgajiem vēlētājiem?  Man bieži nākas dzirdēt cilvēkus sakām: ” kāda starpība, par ko es vēlēšu,-  tik un tā jau nekas nemainīsies “. Un cilvēki nolemj vispār  nepiedalīties  vēlēšanās . No kurienes ir radusies šī apātija un neuzņēmība pret visām izmaiņām ? Man tiešām ir grūti to  saprast !

  1. Finālā – vai Latvieši patiesi zina, kas ir demokrātija un vai viņi to tiešām vēlās ?

Esmu nonācis pie secinājuma, ka Latvieši domā, ka viņi grib demokrātiju ,bet patiesībā nemaz nezina, kas tas ir. Kā arī viņi neaptver, cik liels darbs katram indivīdam un sabiedrības grupām būtu jāveic, lai demokrātija varētu pastāvēt. Esmu dzirdējis sakāmo, ka valstīm ar nepietiekami lielu vidējā slāņa sabiedrības daļu ir grūtības sasniegt demokrātiju. Tas arī bija iemesls, kāpēs laikā starp diviem pasaules kariem daudzās Eiropas valstīs pastāvēja diktatūra.

Lūdzu palīdziet man vairāk un labāk izprast Latviešu psihi . Kā arī būšu ļoti pateicīgs par ikkatru komentāru un viedokli.

Advertisements
Publicēts iekš Latvija, politika, Vēsture | Birkas , | 2 komentāri